lettonia
Santi Quattro Coronati
Via dei Santi Quattro 20
www.monacheagostinianesantiquattrocoronati.it
latviešu valoda
La basilica dei Santi Quattro Coronati è legata alla Lettonia dal 1983, anno in cui Papa Giovanni Paolo II rese il Cardinale vescovo Julijans Vaivods amministratore apostolico della Metropoli di Riga e gli assegnò i Santi Quattro Coronati come chiesa titolare. Tuttavia, il rapporto risale a molto prima. Il 19 novembre 1918, il giorno successivo alla proclamazione dell’indipendenza della Lettonia, il suo primo Ministro degli Affari Esteri, Zigfrīds A. Meierovics, incaricato con le credenziali del Governo Provvisorio, rivolse al Cardinale Pietro Gasparri, allora Segretario di Stato del Pontefice, una nota ufficiale chiedendo il riconoscimento del Governo provvisorio lettone da parte della Santa Sede. Il 10 giugno 1921, raggiunta una situazione stabile e pacifica nella regione, la Santa Sede riconobbe de iure la Lettonia. Tale riconoscimento apriva il dialogo, voluto reciprocamente, sullo stato giuridico della comunità cattolica lettone, che, pur non rappresentando la maggioranza tra le confessioni religiose, aveva una voce forte e ascoltata nella società. La trattativa bilaterale sulla questione portò al Concordato tra la Santa Sede e il Governo lettone firmato il 30 maggio 1922, primo accordo durante il pontificato di Pio XI. Successivamente, nel 1925 a Riga fu eretta l’Internunziatura Apostolica, elevata al rango di Nunziatura nel 1928. Il Nunzio apostolico a Riga e i suoi più stretti collaboratori furono testimoni dell’occupazione sovietica avvenuta il 17 giugno 1940, che portò alla conseguente rottura dei rapporti diplomatici il 5 agosto seguente. La Santa Sede continuò comunque a prestare massima attenzione alla situazione dei lettoni in entrambi i lati della cortina di ferro. Si pensi all’apertura della redazione lettone di Radio Vaticana nel 1948; alla partecipazione dei vescovi esuli lettoni al Concilio Vaticano II; all’ordinazione episcopale di Julijans Vaivods, saggio e coraggioso amministratore apostolico delle diocesi di Riga e di Liepaja dal 1962, cardinale presbitero dei Santi Quattro Coronati nel 1983; alla celebrazione a Roma dell’VIII centenario della cristianizzazione della Livonia nel 1986, quando San Giovanni Paolo II più volte accennò alla particolare “vocazione ecumenica” della Lettonia. Il 29 agosto 1991 la Santa Sede riconobbe il ripristino dell’indipendenza della Lettonia e il 1 ottobre dello stesso anno fu firmata a Riga la dichiarazione di ripresa delle relazioni diplomatiche. Nel settembre 1993 San Giovanni Paolo II arrivò in Lettonia come pellegrino di pace, annunciando un messaggio di riconciliazione e purificazione della memoria, auspicando che ciò potesse evitare futuri conflitti. L’8 novembre 2000 venne firmato a Riga l’Accordo tra la Santa Sede e la Repubblica di Lettonia. Il 24 settembre 2018, nell’anno del Centenario dell’indipendenza della Repubblica, Papa Francesco, in visita apostolica in terra lettone, ha confermato ancora una volta la reciproca benevolenza e cordialità nei rapporti tra la Santa Sede e la Lettonia.
Četru Svēto Kronēto bazilika ir saistīta ar Latviju kopš 1983. gada, kad pāvests Jānis Pāvils II iecēla Rīgas metropolijas apustulisko administratoru bīskapu Julijanu Vaivodu par kardinālu, piešķirot kā titulbaznīcu Četru Svēto Kronēto baziliku. 1918. gada 19. novembrī, dienu pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, tās pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics ar notu, papildinātu ar Latvijas Pagaidu valdības pilnvaru rakstu vērsās pie Viņa Svētības valsts sekretāra kardināla Pjetro Gaspari, lūdzot Svēto Krēslu atzīt Latvijas Pagaidu valdību. Pārliecinoties par situācijas normalizēšanos un stabila miera iestāšanos reģionā, Svētais Krēsls 1921. gada 10. jūnijā atzina Latviju de iure. Tas ļāva abpusējā ieinteresētībā iesākt sarunas par katoļu kopienas tiesisko stāvokli Latvijā, kur tā, lai arī nebija vairākumā starp konfesijām, tomēr tika ievērota un uzklausīta sabiedrībā. Divpusējās sagatavošanas sarunas vainagojās ar konkordāta parakstīšanu 1922. gada 30. maijā un tas bija pirmais Pija XI pontifikātā. 1925. gadā Rīgā tika atvērta apustuliskā internunciatūra, kas 1928. gadā tika paaugstināta par nunciatūru. Apustuliskais nuncijs un viņa ciešākie līdzstrādnieki 1940. gada 17. jūnijā personiski pieredzēja padomju okupāciju, kas nozīmēja arī diplomātisko attiecību pārtraukšanu tā paša gada 5. augustā. Svētais Krēsls turpināja rūpīgi sekot latviešu situācijai abās dzelzs priekškara pusēs: 1948. gadā tika izveidota Vatikāna Radio latviešu redakcija; trimdas bīskapi piedalījās Vatikāna II koncilā; 1964. gada 18. novembrī Svētā Pētera bazilikā Julijans Vaivods, Rīgas un Liepājas bīskapijas apustuliskais administrators, tika ordinēts par bīskapu, bet 1983. gadā pāvests Jānis Pāvils II iecēla Julijanu Vaivodu par kardinālu, piešķirot kā titulbaznīcu Četru Svēto Kronēto baziliku (Santi Quattro Coronati). 1986. gadā Romā norisinājās Livonijas kristianizācijas astoņsimtgadu jubilejas svinības, un to laikā Jānis Pāvils II vairākkārt uzsvēra Latvijas īpašo ekumenisko aicinājumu. Svētais Krēsls atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 29. augustā, un tā paša gada 1. oktobrī Rīgā tika parakstīta kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu. 1993. gada septembrī pāvests Jānis Pāvils II ieradās Latvijā kā miera svētceļnieks, pasludinot izlīguma un atmiņas šķīstīšanas vēsti, paužot cerību, ka šādi varēs izvairīties no konfliktiem nākotnē. 2000. gada 8. novembrī Rīgā tika parakstīts līgums starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku. Pāvesta Franciska apustuliskā vizīte Latvijā 2018. gada 24. septembrī, kas iekļāvās neatkarības proklamēšanas simtgades svinībās, vēlreiz apliecināja labvēlību un sirsnību savstarpējās attiecības starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku.
